Jūlijs? Kā tas ir? TAGAD? Es nespēju noticēt tam, ka ir vasaras vidus, kaut kas man liedz to sajust. Pie vainas noteikti nav draņķīgie laika apstākļi, un arī noķertā angīna man neliedz ticību vasarai. Tas ir kas cits, bet es nespēju saprast kas īsti. It kā es peldējos, gaļu arī cepu, pie Alda garāžā biju, jūru redzēju, bet kaut kas nav. Man šogad trūkst tādas vasaras saldenās smaržas, tāda satraukuma un muļķīgu piedzīvojumu. Esmu parāk daudz laika pavadījusi Rīgā. Sesija paņēma trīs manas vasaras nedēļas, bet tas nekas, es atmaksāšu ar to, ka neko nedarīšu pirmās trīs septembrī. :)
Es atceros, ka pirms 2 gadiem pat iedomāties nespēju, ka lielajā galvaspilsētā izvilkšu vairāk par nedēļu, bet tagad ir tik pierasts, un tas, ka kāds ir nozadzis benzīnu no bākas vairs tik ļoti nemaz nešokē ( lai gan nav arī gluži patīkama sajūta). Mana jaunā mājvieta salīdzinājumā ar Stabu ielu izliekas kā tādi parodēti lauki, vismaz kaimiņi nelūr manos logos un atverot logu es dzirdu kā putni čivinia (īstie putni, nevis baloži) un suņi rej, un transports, kas iet daudz retāk man lieliski māca laicīgi iztūļāties no mājām! Man patīk! Tikai dažreiz uznāk tāda nostaļģija, lai cik beigās vecā mājvieta likās nemājīga, tomēr tā ir tāda īpaša vieta. Man ir tik daudz stāstu par to dzīvokli, sākot no spokiem, līdz pat plusiņu un mīnusiņu lapām uz sienas. Bet es ticu, ka arī jaunajās mājās mums klāsies lieliski. Un es ceru, ka visi paši pieteiksies uz sālsmaizi. Mēs neesam tādi labi aicinātāji (tas tāds mājiens).
Paskatoties uz nelielu laiku atpakaļ, tas ir bijis kā tāds liels virpuļviesuļgrieziens! Tik ātri, tik daudz notikumu, un varbūt tāpēc nespēju attapties vasarā, tā vienkārši iemesta vasaras vidū!
Es tik ļoti gribu aiziet uz vienkāršu zaļum balli vai pasēdēt jūras krastā un sajust to vasaras dullumu. Vēl ir laiks...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru